Miega kabinets

 

 

 
 
 
"Rudens miegainība"
   

Cilvēki, tāpat kā visa dzīvā daba ir pakļauti noteiktiem ritmiem. Ziemā dzīvības procesi notiek daudz lēnāk. Daudzi savvaļas dzīvnieki jau iekārtojušies migās un liekas uz auss - tēlaini salīdzina Latvijas Miega medicīnas asociācijas prezidente Ija Cimdiņa. "Arī cilvēks ir dabas daļa, un nav brīnums, ka viņam rudenī nāk miegs. Pētījumi rāda, ka miegu kontrolē vismaz četri ritmi."

Viens no ritmiem - homeostātiskais process. Homeostāze ir līdzsvars. Tas ir saistīts ar iepriekšējās dienas miegu un nomodu. Ja iepriekšējā naktī ir par maz gulēts, nākamajā dienā nogurums ir lielāks un gribas vairāk gulēt.

Cirkadiānais process ir saistīts ar to, ka 24 stundās cilvēkam absolūti nepieciešama miega un nomoda maiņa. Lai kā arī negribētu pieļaut, ka trešdaļa mūža tiek nogulēts, cilvēkam tiek ieteiktas 8 stundas miegam - bērnībā guļot vairāk un vecumā - mazāk.

Trešais ritms, kam pakļauts miegs, ir saistīts ar miega fāzēm, kas mainās miega laikā. Piemēram, fāzes ar ātrajām acu kustībām un bez. Ātro acu kustību laikā cilvēks sapņo. Katrā fāzē notiek procesi visā organismā, izmainās galvas smadzeņu elektriskā aktivitāte.

Adaptīvie procesi ietver sevī visus pasākumus, kas dienas laikā saistīti ar fiziskajām aktivitātēm, slodzi, stresu, psiholoģiskajām problēmām.

Gaismas trūkums

Rudenī saules gaismas ir stipri mazāk, un līdz ar to visi dzīvības procesi noris lēnāk, t.i., miegaināk. Par pamatu ņemot šo fizioloģisko aspektu, tiek ieteikts arī viens no terapijas veidiem, kas veicinātu mundrumu. "Lieliem gulētājiem vajag spilgtāku gaismu, lai pamostos," iesaka miega kabineta vadītāja I. Cimdiņa. Kad nozvana pulkstenis, jāiededz telpā gaisma, jo tā veicina pamošanos. Gaisma ietekmē ne tikai miegu, bet arī garastāvokli. Rudenī mēdz runāt par sezonālajām depresijām. Īpaši šai problēmai pievēršās Somijā, kas vēl nesen ieņēma pirmo vietu Eiropā pašnāvību skaita ziņā. Transporta līdzekļos, gaiteņos, darba telpās, tuneļos u.c. tika izmantota spilgtāka gaisma." Gaismas terapijas kursu katrs var veikt pats, jo arī mūsu veikalos var nopirkt gaismas lampas ar ekrāniņu, kur ar īpašu releju tiek regulēta gaismas intensitāte un tonis. Pēc 10-15 minūtēm enerģija palielināsies, miegainība mazināsies un garastāvoklis uzlabosies.

Pašterapija nelīdzēs

Ja rudens nomocījis ar miegainību, ir vērts pārskatīt savus miega ieradumus. "Miega higiēnas principi jāievēro, lai miegs būtu kvalitatīvs," iesaka I. Cimdiņa. "Jo labāk naktī gulēsim, jo mazāka būs miegainība dienā." Par pārlieku miegainību vai par bezmiegu jāsāk uztraukties, ja problēma ilgst trīs nedēļas. Bezmiegu visbiežāk izraisa emocionāla trauma, un tad nebūt nevajag gaidīt trīs nedēļas, lai meklētu speciālista palīdzību. Pārmērīga miegainība var būt latentas depresijas pazīme. Depresija ir hroniska slimība, un rudens ir laiks, kad hroniskas problēmas saasinās.

Rudenī nav iemesla runāt par vitamīnu trūkumu, bet miegainības cēlonis var būt anēmija. Ja ir nogurums, bālums, nespēks, jāskatās asins aina - analīzes parādīs, vai nav tendence uz anēmiju.

Ieradumu revīzija

  • Jāievēro gulētiešanas un celšanās laiks. Tiklīdz tiek izjaukts noteikts ritms, rodas disharmonija, kas izraisa stresu.

  • Kofeīna saprātīgs patēriņš. Lai nebojātu nākamās nakts miegu, vismaz 4 - 6 stundas pirms miega nevajadzētu lietot kofeīnu saturošus dzērienus - tēju, kafiju, kolu.

  • Alkohols nav miega veicinātājs. Maldīgs ir uzskats, ka vīna glāze uzdzen miegu un noņem stresu. Alkohols jauc miega struktūru un iespaido tā kvalitāti.

  • Arī nikotīns ir stimulants. Vismaz 4 stundas pirms miega nevajadzētu pīpēt, nerunājot nemaz par cigareti pirms miega. Nikotīns traucē miegu un līdz ar to ietekmē nākamo dienu.

  • Fiziskās aktivitātes. Tās miegu un pašsajūtu labvēlīgi ietekmē, ja tiek veiktas laikus. Vislabākais laiks vingrošanai - vēla pēcpusdiena, bet ne 3 - 4 stundas pirms miega. Pēc fiziskās slodzes būs muskulatūras nogurums, bet miegs kavēsies.

  • Vakara ēdienkartes sabalansēšana. Ieteicams pirms gulētiešanas izdzert tasīti zāļu tējas (vai piena), nobaudīt nedaudz saldumu (kas veicina miegu) un risināt mierīgas sarunas. Vakarā nevajadzētu ēst produktus, kas veicina vēdera uzpūšanos.

  • Komfortabla temperatūra katram cilvēkam būs cita, orientējoši tie varētu būt +17...+19 grādu. Guļamistabā temperatūrai jābūt pāris grādu zemākai nekā pārējās istabās.

  • Gaisma un skaņa. Guļamistabai naktī jābūt tumšai un klusai.

  • Gultai jābūt ne par mīkstu, ne par cietu, ne par šauru. Gultu nevajadzētu izmantot blakusnodarbībām - skatīties televīziju, rakstīt ar datoru, vakariņot vai brokastot. Gulta ir domāta miegam un seksam.

Aiva Kalve