Teiciens par miegu, kas saldāks par medu, slēpj sevī senu tautas gudrību: miegs tiešām ir viena no svarīgākajām cilvēka bioloģiskajām funkcijām. Miegs palīdz atjaunot spēkus un dziedē; arī bērniem tik nepieciešamais augšanas hormons tiek izstrādāts tieši gulēšanas laikā. Psihiskās veselības centra "Dzintari" speciālistes psihiatres Dace Simsone un Ija Cimdiņa uzsver, ka meiga trūkums neizbēgami noved pie organisma funkciju bojājumiem. Tāpēc ir tik svarīgi parūpēties, lai miegs būtu pilnvērtīgs un patiesi spirdzinošs.

Vidējais miega ilgums diennaktī dažādām dzīvām būtnēm atšķiras: žirafei diennaktī pietiek ar divām stundām miega, mazajam brūnajam sikspārnim nepieciešamas divdesmit stundas, bet cilvēkiem - vidēji astoņas.

Atšķirīgi ir arī gulēšanas ieradumi: cilvēki parasti guļ, ieņēmuši horizontālu stāvokli un aizvēruši acis, zirgi guļ, stāvot kājās, sikspārņi - ar galvu uz leju, aizāķējušies aiz kāda zara, bet zivis miegā peld.

Visas dzīvas būtnes miegā sapņo (izņēmums esot viena skudrulāču suga).

Jautājumi par miegu

1. Ārsti uzsver, ka cilvēkam nepieciešamā miega norma svārstās no sešām līdz desmit stundām. Kas īsti nosaka katra cilvēka individuālo miega normu?

Vismaz pagaidām īpašu miega gēnu zinātnieki nav atklājuši. Skaidrs ir tikai tas, ka cilvēkam nepieciešamo miega daudzumu nosaka vairāku faktoru kopums: iedzimtība, audzināšana, dienas režīms, raksturs un personiskā pieredze. Miegam nepieciešamā laika daudzums var mainīties atkarībā no gadalaika, emocionālā un veselības stāvokļa un darba režīma, jo īpaši cilvēkiem, kuri strādā maiņu darbu, - viņiem ir neregulārs miega režīms. Taču daudz svarīgāka par nogulēto stundu skaitu ir miega kvalitāte un tas, kā cilvēks jūtas pēc pamošanās. Mainot paradumus, darba apstākļus vai attieksmi pret dzīvi, miega kvalitāti ir iespējams ievērojami uzlabot.

Visbiežāk miega problēmas rodas pārslodzes, emocionālu satricinājumu un paaugstināta stresa vai saslimšanas rezultātā. Tas var būt signāls, ka cilvēkam savā dzīvē ir kautkas jāmaina. Bieži vien aizmigt neļauj domas par iepriekšējo dienu, par rītdienu, par nākotni. Šādos gadījumos svarīgi ir iemācīties atļaut sev gulēt: spēt atslēgties, jo, līdzko mokošās domas uz laiku tiek atliktas pie malas, uzlabojasmiega kvalitāte. Savukārt pēc spirdzinoša, veselīga miega pie problēmu risinājuma var ķerties svaigiem spēkiem. Bieži miegu traucē sāpes - šādos gadījumos ir svarīgi noskaidrot sāpju cēloni un izārstēt konkrēto saslimšanu, tad uzlabosies arī miega kvalitāte. Savukārt daudziem cilvēkiem gluži vienkārši ir sliktas attiecības ar personisko gultu: vai nu viņiem ir ieradums gultā pavadīt pārāk daudz laika, veltot to citām nodarbēm, nevis gulēšanai, vai arī ar konkrēto vietu vai gultu saistās sliktas atmiņas, īpaši pēc lielām trauksmes vai stresa situācijām ģimenē. Tad ir svarīgi mainīt gulēšanas ieradumus vai arī pašu gultu, bet nepieciešamības gadījumā - meklēt psihologa palīdzību.

Pie ārsta vajadzētu doties, ja problēmas ar gulēšanu (bezmiegs, pārlieka miegainība) ilgst vairāk nekā pāris nedēļu vai kaut vai tikai pāris dienu, taču ļoti pasliktina pašsajūtu.

Bez miega nevar dzīvot, un sekas neatrisinātiem miega traucējumiem var būt nopietnas, sākot ar palielinātu risku saslimt ar sirds asinsvadu slimībām un psihiskām slimībām (arī depresiju), nespēju koncentrēties un atmiņas traucējumiem.

Miegam ir vairākas stadijas: ātrais un lēnais miegs, un pētnieki visā pasaulē cenšas noskaidrot, kā cilvēka veselību, garastāvokli un dzīves kvalitāti ietekmē traucējumi šo stadiju maiņā. Mēģinājumi ir apstiprinājuši: ja cilvēkam ļauj gulēt kaut vai visu dienu, bet pamodina ikreiz, kad sākas ātrā miega stadija, cilvēks lēni zaudē darbaspējas, dzīves kvalitāti. Tāpēc ir ļoti svarīgi, lai netiktu izjaukts miega ritms. Pat ja nogulēto stundu skaits ir pietiekams, bet ritms nav pareizs, cilvēks pamostas noguris.

Miega ritms parasti ir fizioloģiski pareizs, un cilvēki to grauj ar nepareizu dzīves režīmu vai kaitīgiem ieradumiem - vakarā lietojot alkoholu vai kofeīnu saturošus dzērienus, pārēdoties utt. Miega ritms var tikt traucēts, lietojot medikamentus, un pašlaik zinātnieki pastiprināti pēta, kuri medikamenti neietekmē miega struktūru.

6. Kāpēc par pastiprinātu miegainību daudzi cilvēki mēdz sūdzēties gada tumšākajā laikā - rudenī un ziemā?

Parasti rudenī bērniem atsākas mācības skolā, pieaug slodze un stresi. Tumšā perioda iestāšanās daudziem pasliktina garastāvokli, un pieaug vēlme pēc miera un atpūtas. Paaugstinātu stresu rudenī un ziemā organismam rada arī siltuma un aukstuma maiņas. Tas prasa papildu enerģiju, līdz ar to - arī papildu atpūtu, ja šajā laikā ir iespējas veltīt miegam vairāk laika, enerģija atjaunojas un cilvēks jūtas mundrāks. Parasti tomēr miegainībai jāmeklē arī citi iemesli, un katram tie ir atšķirīgi. Rudenī un ziemā pieaug saaukstēšanās saslimšanas, pārāk daudzi cilvēki nevelto to izārstēšanai pietiekamu uzmanību, neizguļ. Tas samazina imunitāti, pieaug nogurdināmība. cilvēks ne tikai fiziski jūtas, bet arī ir noguris, un to var un vajag kompensēt ar miegu.

Zinātnieki ir pierādījuši, ka sapņo visi, tikai ne katrs pēc pamošanās atceras savus sapņus. Taču sapņi nav būtiskākais - nozīme ir tikai tam, kāda ir pašsajūta pēc pamošanās un vai cilvēks guļot patiešām ir atpūties.

8. Cik kaitīgi ir mēģināt tikt galā ar miega problēmām, dzerot reklāmklipā redzētas, aptiekāra vai draudzenes ieteiktas tabletes?

Ārsti neiesaka dzert zāles pašiem uz savu roku, jo visbiežāk pret bezmiegu lietotie medikamenti ir trankvilizatori, kuri ar laiku rada atkarību, bet pamatiemesls problēmām tā arī netiek atrasts un ārstēts. Vēl viens mīnuss - lielākā daļa šo zāļu jauc miega ritma struktūru. Cilvēks guļ, bet nav izgulējies un atpūties, līdz ar to problēma tikai samilst. Ja rodas īslaicīgas miega problēmas, tās var mēģināt atrisināt ar vienkāršiem līdzekļiem - zāļu tējām (labi palīdz vīgriežu tēja) vai baldriāna tabletēm. Ja miega traucējumi cilvēkiem parādās stresa situācijās, jācenšas atrisināt psiholoģiskās problēmas.

9. Ko drīkst un nekādā gadījumā nevajadzētu darīt pirms gulētiešanas, lai miegs būtu labāks?

Liela nozīme ir režīma ievērošanai: ideāli, ja cilvēks ceļas un dodas pie miera vienā laikā, jo tas padara miegu maksimāli efektīvu. Īpaši svarīgi režīmu ievērot ir bērniem. Fiziskas aktivitātes padara miegu dziļāku, taču tās var arī traucēt miegu, ja tiek veiktas neilgi pirms gulētiešanas (ieteicams vingrot ne vēlāk kā 3-4 stundas pirms miega). Nelabvēlīgu iemeslu uz miegu atstāj vēlīnas sātīgas maltītes un alkohola lietošana, kā arī smēķēšana pirms naktsmiera, jāievēro arī, ka pilnvērtīgam miegam vislabākā būs ne pārāk silta (16-18⁰), tumša guļamistaba.

Ja ir tāda iespēja, guļamistabā nevajadzētu turēt ierīces, kas izdala elektromagnētisko lauku - datorus, televizorus, radio, jo pat izslēgtā stāvoklī šīs ierīces turpina to izdalīt. Turklāt televizora skatīšanās varbūt arī veids, kā atslēgties no domām, bet noteikti - ne pats labākais atpūtas veids, un cilvēkiem ar miega traucējumiem noteikti pirms miega nav ieteicams skatīties televīzijas pārraides. Noteikti nevajadzētu ļaut to darīt bērniem.