Senie Grieķi vajadzību pēc miega piedēvēja dieva Hipnosa darbībai.
Hipnoss ir Tumsas un Nakts bērns, Nāves mazais brālis, kā arī likteņa
dievību Moiru un atriebības dievietes Nemeses brālis. Hipnosa vara
ir tik liela, ka viņam pakļāvās arī dievi, t.i., arī dievi gulēja.
Cilvēki guļ guļus stāvoklī ar aizvērtām acīm, bet daži zīdītāji
(piem., liellopi) guļ ar atvērtām acīm, daži dzīvnieki - stāvus
(piem., zirgi, ziloņi), bet citi - aizāķējušies ar kājām, ar galvu
uz leju (piem., daži papagaiļi, sikspārņi, lidojošie suņi). Nekustīgums
miegā ir relatīvs - zivis miegā peld.
Žirafei pietiek ar 2 miega stundām, 20 stundas vajadzīgas mazajam
brūnajam sikspārnim, bet cilvēkiem vidējais miega ilgums ir 8 stundas.
Miegs cilvēkiem un daudziem zīdītājiem iestājas galvenokārt dienas
tumšajā laikā, bet daļai zīdītāju (piem., grauzējiem) - gaismā.
