-Ja bezmiegs moka jau pāris nedēļu, vajadzētu vērsties pie ārsta, lai noskaidrotu bezmiega iemeslu un to novērstu, jo neizgulēšanās kaitē organismam, - saka Latvijas Miega medicīnas asociācijas prezidente, miega kabineta ārste Ija Cimdiņa.

Bieži vien miega traucējumiem ir psiholoģisks vai arī sociāls cēlonis, piemēram, bažas par iztiku, stress, pārslodze, nakts darbs. Ilgstošs bezmiegs var būt kādas slimības simptoms. Miega traucējumus var izraisīt apgrūtināta elpošana iesnu dēļ, sēpes, sirds un asinsvadu saslimšana, psihiskas slimības, piemēram, depresija. Miega zāles ir galvenais līdzeklis bezmiega ārstēšanai līdz brīdim, kamēr tiek novērsts bezmiega cēlonis.

Pirms medikamentu lietošanas noteikti vajadzētu ievērot miega higiēnu. Smēķēt nav ieteicams vēlāk kā septiņos vakarā, bet kafiju un tēju nevajadzētu dzert vēlāk kā 4 - 6 stundas pirms gulētiešanas. Jāielāgo arī, ka nikotīns samazina nomierinošu līdzekļū iedarbību. Alkohols parasti palīdz aizmigt, taču veicina depresiju, kā arī izjauc miega fāzes, tādēļ pēc pamošanās naktī var būt grūti aizmigt. Lai varētu labi izgulēties, pie miera vajadzētu doties vienmēr noteiktā laikā un vakaros izvairīties no fiziskām aktivitātēm, kā arī attiecību kārtošanas ģimenē.

Miegu veicina dažādi medikamenti, kas nomierinoši iedarbojas uz centrālo nervu sistēmu, taču pirms šo līdzekļu lietošanas vispirms jānoskaidro miega traucējumu cēlonis. Miega zāles nevajadzētu aizņemties no citiem - ir ļoti svarīgi izvēlēties piemērotākos medikamentus pareizajā devā.

Pirmie līdzekļi pret bezmiegu pirms vairākiem gadsimtiem bija alkohols un opijs, nedaudz vēlāk bromīdus saturošas mikstūras, kuras pēc ārsta receptes pagatavo aptiekā arī mūsdienās. Tās var lietot ne ilgāk kā trīs nedēļas, jo bromīdi uzkrājas asinīs un izraisa miegainību, atmiņas pasliktināšanos, ādas kairinājumu un citas blakusparādības.

Barbituriātus, piemēram, valokordīnu un korvalolu, neiesaka miega uzlabošanai to ilgstošās iedarbības dēļ, taču diemžēl tos vēl joprojām lieto ļoti plaši, jo šos preparātus var nopirkt bez receptes un tie ir samērā lēti. Šajos medikamentos ietilpst psihotropa viela - fenobarbitāls, kurai ir ilgs sabrukšanas periods organismā, tā var izraisīt koncentrēšanās grūtības, miegainību, koordinācijas traucējumus, reiboni, galvassāpes nākamajā dienā. Barbituriāti pēc vienas vai divu nedēļu lietošanas zaudē efektivitāti. Jāielāgo, ka tie krietni pavājina citu medikamentu, piemēram, digitoksīna, iedarbību. Ļoti bīstama ir barbituriātu pārdozēšana - tie var paralizēt elpošanu.

Antihistamīna līdzekļi, piemēram, difenhidramīns jeb dimedrols nav paredzēti bezmiega novēršanai - miega izraisīšana ir viena no to blaknēm. Antihistamīni nepalīdz aizmigt visiem cilvēkiem, ir izpētīts, ka apmēram pusei cilvēku dimedrols izraisa uzbudinājumu.

Depresijas gadījumā, kuru pavada trauksme, miegu palīdz uzlabot antidepresanti ar nomierinošu efektu, piemēram, amitriptilīns, remerons, efeksors (venlafaksīns), jo tie ārstē miega traucējumu iemeslu.

Visizplatītākie nomierinošie līdzekļi ir trankvilizatori jeb benzodiazepīni. Tie efektīvi veic kavēšanas procesus smadzeņu garozā, taču izjauc miega fāzes un līdz ar to cilvēks, pat ilgi gulēdams, nejūtas labi izgulējies. Vecās paaudzes benzodiazepīnu, piemēram, diazepāma, tazepāma, reladorma, lietošana ilgāk par divām līdz četrām nedēļām rada atkarību un pat toksikomāniju - cilvēks zāles sāk lietot ne tikai pirms gulētiešanas, bet arī dienā un palielina devu. Turklāt, lietojot lielas trankvilizatora devas, miegs tiek traucēts medikamenta dēļ. Īsas darbības jeb dienas trankvilizatori, piemēram, ksanakss (alprazolams) un leksotanils, kurus lieto trauksmes mazināšanai, nav paredzēti kā miega līdzekļi, taču tie samazina trauksmi un tādejādi palīdz aizmigt. Kā miega līdzekļus lieto garas darbības trankvilizatorus, piemēram, klonazepāmu, relāniju, seduksēnu, diazepāmu. Tiesa, tie nākamajā dienā rada "miega paģiras" - neskaidru domāšanu, koordinācijas traucējumus, koncentrēšanās grūtības, reiboni.

Pēdējā laikā radīti tā sauktie tīrie miega līdzekļi, kas neizjauc miega struktūru, jo iedarbojas tikai uz aizmigšanas fāzi un nerada miega paģiras, piemēram, Stilnox (zolpidēms), Somnol.

Aptiekās miega veicināšanai var nopirkt augus saturošus preparātus, kuru sastāvā ietilpst dažādas zālītes un dabiskas vielas. Daktere I. Cimdiņa gan teic, ka ne vienmēr ir iespējams prognozēt šo līdzekļu iedarbību - organisms uz dabiskiem līdzekļiem var reaģēt dažādi. Piemēram, baldriāna tinktūra apmēram 10 procentiem cilvēku izraisa uzbudinājumu tāpat kā kaķiem. Viņa iesaka jauktas tējas, kas palīdzējušas jau bērnībā. To sastāvā varētu būt vīgriezes, apiņu galviņas, piparmētra, mātere.