Cilvēki, kuri guļ mazāk
nekā septiņas stundas, dzīvojot ilgāk nekā "guļavas" - šī ziņa pirms
neilga laika apceļoja vai visas pasaules medicīnas ziņu aģentūras. Vai
tiešām tā ir taisnība? Vai tas nozīmē, ka jāierobežo miega ilgums, vai
tomēr jāguļ, cik vien gribas - kaut līdz pusdienlaikam. Un, galu galā, kas
īsti notiek šajā trešdaļu dzīves ilgajā laikposmā, kuru pavadām aizvērtām
acīm?
Vājākie guļ ilgāk
Aprēķināts, ka cilvēks tiešām
miegā pavada apmēram trešo daļu dzīves - tas ir daudz ilgāk nekā darbā
patērētais laiks (galu galā, mēs strādājam, būdami pieauguši, bet guļam
visu mūžu).
Katra nakts - tie ir sapņos
redzēti tēli un iespaidi, kas veido vēl vienu kopainu jeb paralēlo dzīvi,
kas norit gluži savādāk nekā reālā dzīve. Uzdrošinos apgalvot, ka katra ir
sapnī piedzīvojusi brīdi, kad gribas teikt "..mirkli, apstājies!"
Tomēr ārsti norāda, ka
apgalvojums par īsā miega labo ietekmi ir strīdīgs. Pirmkārt, ir publicēti
autoritatīvu zinātnieku pētījumi ar pierādījumiem, ka ilgs miegs nodrošina
ilgu mūžu. Ja cilvēks neizguļas, slimības būs klāt kā likts. Otrkārt, ja
tomēr pieņemam, ka jaunais atklājums ir ticams, tad jādomā, ka tā autori
jauc cēloni ar sekām. Loģiski, ka jaunam un spēcīgam organismam pietiek ar
dažu stundu miegu, kamēr vājākam un vecākam spēku atjaunošanai vajadzēs
vismaz septiņas stundas miega. Tādējādi ilgs miegs nav vis organisma
ļaunākais ienaidnieks, bet gan dabiska vājāka organisma aizsargreakcija.
Kāpēc rīts gudrāks
par vakaru
Galvenais miega uzdevums ir
aizsargāt organismu un atjaunot tā darbaspējas. Katrs uz savas ādas ir
izjutis, ko nozīmē negulētas naktis - summējoties tās agri vai vēlu noved
pie psihiskiem traucējumiem. Dažkārt vakaros šķiet, ka kāda problēma
nemūžam nav atrisināma, taču pēc kārtīga miega garastāvoklis uzlabojas,
nāk apskaidrība un līdz ar to situācijas risinājums. Tas skaidrojams ar
visai sarežģītām norisēm organismā. Sapņu laikā smadzenēs aktīvi darbojas
neironi, ar kuru palīdzību tās mēģina atšifrēt un pārstrādāt zemapziņas
atainotos sapņu tēlus.
Ārsti apgalvo, ka nav objektīvu
kritēriju, pēc kuriem skaidri un gaiši varētu teikt - tu gulēji ciešā
miegā tik un tik stundu. Vesels cilvēks vispirms piedzīvo pirmo miega fāzi
- snaudu, kas pāriet dziļā, lēnā miegā. Pēc pusotras stundas to nomaina
ātrs miegs utt. Visas nakts garumā šādi cikli viļņveidīgi mainās reizes
sešas, to ilgums ikreiz ir 90-120 minūšu.
Taču tiem, kuriem ir miega
traucējumi, šī shēma mainās. Sākumā cilvēks lēni un mokoši iesnaužas, tad
beidzot iegrimst miegā, taču nākamajā brīdī atkal iestājas nomoda brīdis.
Saprotams, no rīta sajūta ir tāda, ka acis nav aizvērtas, nav spēka un
galva ir "smaga" - tas tādēļ, ka nav apstrādāta iekrātā informācija, nav
nostrādājusi psihiskā aizsardzība, nav atjaunojusies enerģija, nav
ieprogrammēta uzvedības shēma, vārdu sakot, pamatīgi cietušas dzīvībai
svarīgas norises. Ārstam šādos gadījumos ar pūlēm izdodas pārliecināt
pacientu, ka viņš tomēr ir gulējis. Tikai tad, kad nelaimīgais ir
noskatījies ierakstu, kurā redz sevi acīm ciet, laiku pa laikam
iekrācoties, viņš ir spiests noticēt. Šādam stāvoklim, starp citu, ir
īpašs apzīmējums - sapņa agnozija, proti, nespēja uztvert sapni.
Sapņi noveco reizē
ar mums
Pētnieki noteikuši, ka 45%
cilvēku laiku pa laikam sūkstās par sliktu miegu, tai pašā laikā tikai
katram piektajam tiešām nepieciešama īpaša ārstēšana. Tas galvenokārt
attiecas uz gados vecākiem cilvēkiem. Nomāktība, darba zaudējums, aktīva
dzīvesveida nomaiņa pret aiziešanu pensijā, vientulība - tas viss summējas
un izpaužas kā aizvien trauslāks miegs. Cienījama vecuma cilvēkiem miegs
ir īpašs, līdzīgs kā maziem bērniem, kuri guļ vairākas reizes dienā. Ārsti
atgādina - ja nav citu straucošu simptomu, tad uztraukumam nav pamata -
miegs gluži vienkārši noveco kopā ar organismu. Diemžēl daudzi to negrib
uztvert kā pašu par sevi saprotamu un vēlas gulēt tāpat kā jaunībā - cieši
un saldi. Lai to panāktu, lietā tiek likti spēcīgi medikamenti, un te nu
gan var sākties problēmas.
Galējie līdzekļi
Bieži pie ārstiem vēršas
cilvēki, kuri mēģinājuši bezmiegu ārstēt ar savu roku, izmantojot kaimiņu
ieteikumus un lietojot vecumvecus medikamentus. Ārsti uzsver, ka šodien,
pēc atklājumiem farmācijā, ir izstrādāti jauni preparāti, kuri atšķirībā
no vecās paaudzes zālēm nav jālieto katru dienu, izraisot risku pierast.
Šīs zāles lietojamas tikai tad, ja tiešām piedzīvota spriedzes situācija
un cilvēks apzinās - nu reiz ir tā, ka man bijusi smaga diena un šonakt
aizmigt nevarēšu...
Būtu liekulīgi apgalvot, ka
neviens no mums kautr reizi miega radīšanai nav izmantojis medikamentus.
Viņi varbūt ir reti izņēmumi - ļoti veseli un stabili cilvēki, kurus var
tikai apskaust...
Tomēr, pirms ieskatāmies dažu
populārāko preparātu vēsturē, vēl un vēl jāatgādina - zāles katram
cilvēkam iedarbojas individuāli un pirms to lietošanas obligāti
jākonsultējas ar ārstu!
Tātad - tūkstošiem gadu garumā
labāka miega radīšanai cilvēki izmantojuši vīnu. Pēc tam klāt nāca opiju
saturoši līdzekļi, savukārt 19. gadsimta otrajā pusē sarakstu papildināja
broma sāļi. Pēdējie rada nomierinošu efektu, tādēļ preparātus uz broma
sāļu bāzes vēl šodien lieto pie neirastēnijas, histērijas un citām
neirozēm. Devas piemeklē individuāli, jo katra cilvēka nervu sistēmas
reakcija šai gadījumā var būt ļoti atšķirīga. Ja šos preparātus lieto bez
ārsta kontroles ilgāk nekā vajadzīgs, tie organismā uzkrājas un sākas
saindēšanās - izsitumi, reakcijas palēnināšanās un atmiņas zudums.
20. gadsimta pirmajā pusē
parādijās barbituriāti, tie nomierināja un deva miegu. Tomēr drīz
zinātnieki noskaidroja, ka šīs grupas zāles rada pārāk daudz problēmu, jo
uzkrājas organismā, piesārņojot aknas un ādu, turklāt veido salīdzinoši
ātru un spēcīgu atkarību. Šodien barbituriāti ir populāru un bez receptēm
nopērkamu medikamentu sastāvā, piemēram, korvalolā, volokardīnā u.c. Tomēr
ārsti uzsver, ka nekontrolēta un bieža šo zāļu lietošana rada atkarību.
50. gados bezmiega piemeklētie
piedzīvoja īstu sensāciju - laboratorijās tika sintezēti medikamenti ar
grūti izrunājamu nosaukumu - piperidinodioni. Ar šīm zālēm
saistītas daudzas traģēdijas - sievietes, kuras lietoja šīs tabletes,
dzemdēja kroplīgus bērnus, turklāt šī "epidēmija" kā vilnis pāršalca visu
Eiropu (padomiju toreiz paglāba tikai "dzelzs priekškars").
60. gados atkal jauna eiforija.
Šoreiz tie bija benzodiazepīnu grupas (seduksēns, relāniums u.c.)
preparāti, kuri sākumā šķita ļoti daudzsološi ne vien kā miega zāles, bet
arī kā trauksmi mazinoši līdzekļi. Tie nodrošināja ātru aizmigšanu,
organismu burtiski apdullinot. Tomēr drīz ārsti sāka novērot
blakusparādības - cilvēkiem palēninājās reakcija, pasliktinājās atmiņa,
vīriešiem zuda potence. Turklāt radās psihiska un fiziska atkarība, kamēr
organisms izmisīgi mēģināja tikt galā ar preparāta izvadīšanu. Piemēram,
lai atbrīvotos no populārā fenazepāma "pārpalikumiem", organismam
nepieciešamas 28 stundas, pie tam šo zāļu sastāvā ir četras aktīvas
vielas, kuru izvadīšanas laiks sasniedz pat 100 stundu!
Tikai 80. gadu beigās sāka
parādīties preparāti, kuri, ārstu skatījumā, kaut cik tuvojās vēlamam
ideālam - stilnoks, imovāns u.c. Šīs zāles nerada atkarību, bet atvieglo
situāciju, ļaujot cilvēkam spriedzes brīdī izgulēties un "atpūtināt"
smadzenes. Protams, arī šīs zāles nav gluži nevainīgas - pietiek
palūkoties anotācijās lasāmajā visai pagarajā blakņu uzskaitījumā. Tomēr,
salīdzinot ar iepriekšminēto, šiem preparātiem nav tik graujošas
iedarbības un tie nejauc miega fāzes arhitektūru.
90. gados parādijās
melatonīns - mākslīgi sintezēts preparāts, balstīts uz dabiskā
hormona - melatonīna bāzes, kas organismā regulē miega un nomoda procesus.
Atpakaļ pie dabas
Lai nu kā, ārsti tomēr iesaka
miega traucējumu gadījumā sākt ar vienkāršiem līdzekļiem, proti, ar dabas
preparātiem jeb zāļu tējām.
Augi, kuriem piemīt vienlaikus
gan miega rosinoša, gan organisma darbaspējas atjaunojoša iedarbība. Tie
ir apiņi, baldriāns, mātere.
Augi, kuriem piemīt izteikti
nomierinoša iedarbība. Tos var lietot ne vien naktī, bet jau dienas otrajā
pusē. Mazina emocionālo spriedzi un uzbudinājumu. Šajā augu grupā ietilpst
pienene, arnika, raudene, asinszāle, mētra, kumelītes, vērmele, sunīšu
laksti, mārsils. Šo tēju labvēlīgais iespaids gan neparādās uzreiz -
parasti paiet pāris nedēļu, pirms pamanīsit rezultātus.
Taču, ja zāļu tējas dzerat
vairāk nekā trīs nedēļas un joprojām nav nekādu pozitīvu pārmaiņu, tad
jāatmet ar roku pašdarbībai. Kā jau teikts, galvenais šai brīdī - īpaši
neieklausīties draudzenes vai kaimiņienes stāstos, ka viņas labi gulējušas
pēc kādas tabletītes iedzeršanas. Turklāt jaunākie preparāti var
nepalīdzēt gadījumos, ja cilvēks daudzus gadus lietojis tazepāmu vai
līdzīgas zāles. Šādu pacientu vispirms "jāatbrīvo" no veco zāļu atkarības,
un šo darbiņu var paveikt tikai un vienīgi ārsts.
Raibumi
Tibetas dziednieki budistu
klosteros rūpīgi uzmana, lai jaunie mācekļi gulētu tikai uz kreisā sāna,
jo tas nākot par labu enerģētikas līdzsvaram. Tibetiešu medicīna apgalvo,
ka šādā veidā pagarinās cilvēka dzīve, proti, dienas gaitā dominē saules
enerģētika (tai atbilst ķermeņa labā puse), savukārt naktī valdošā ir
Mēness enerģētika (par to atbild kreisā puse). Lai paildzinātu dzīvi, pēc
tibetiešu domām, jāpanāk līdzsvars starp Sauli un Mēnesi. Tādēļ naktī
jāģuļ uz kreisā sāna, lai atbrīvotu labās puses enerģiju.
Franču psihologi iesaka
vecākiem ieradināt bērnus gulēt uz labā sāna, plaukstas saliekot kopā zem
labā vaiga. Pastāv viedoklis, ka sakļautas plaukstas nomierina - ne velti
lūgšanu laikā rokas tur tieši šādā veidā.
Amerikāņu mediķi par vislabāko
gulēšanai atzīst tā dēvēto zīdaiņa pozu - četrrāpus, savukārt britu
gastroenterologi brīdina - gulēšana uz vēdera nāks par labu tikai tad, ja
esat atteikušies no vakariņām. Pretējā gadījumā sarežģīto gremošanas
procesu iznākumā žults var iekļūt kuņģī, sabojāt tā gļotādu, un tad vairs
nav tālu līdz gastrītam vai čūlai. Ja vakariņas ēstas pāris stundas pirms
aizmigšanas, briti iesaka atturēties no gulēšanas uz kreisā sāna.
Kanādas mediķi veikuši
eksperimentu, kura gaitā ļāvuši nogurušiem cilvēkiem gulēt milzīgās gultās
kā viņiem labpatīk. Kā izrādijies, tie, kuri bija pārguruši, likušies
gulēt ar galvu Austrumu virzienā, savukārt no trokšņaina, saviesīga
pasākuma atgriezušās uzbudinātās personas gulēšanai instinktīvi
izvēlējušās Ziemeļu pusi.
Paldies par konsultāciju "Miega
kabineta" vadītājai ārstei Ijai Cimdiņai.
Publicēts: žurnāls "Sieviete"
03.2004. |