Bez miega mēs nevaram dzīvot. Labs miegs ir enerģijas, dzīves kvalitātes un mundruma noslēpums. Savukārt miega traucējumi - nomāktības, agresijas, apātijas un daudzo satiksmes negadījumu iemesls.

Dzīves laikā ar pārejošiem vai hroniskiem miega traucējumiem saskaras 95% cilvēku.

Patlaban aptuveni trešā daļa cilvēku cieš no miega traucējumiem.

Miega traucējumi 1,5-2 reizes biežāk skar sievietes nekā vīriešus.

No miega traucējumiem biežāk cieš gados vecāki cilvēki.

Miegā cilvēks pavada trešo daļu sava mūža. Un tas nav zemē nomests laiks! Tas ir laiks, kad ikviens no mums fiziski un garīgi atjaunojas, atgūst spēkus jauniem darbiem, idejām un attiecībām. Miegā cilvēks atbrīvojas no trauksmes un negatīvām emocijām. Miegs - tā ir organizēta bioloģiska funkcija.

Miega ārste Ija Cimdiņa stāsta par miega arhitektūru jeb uzbūvi - kvalitatīvs miegs sastāv no vairākiem miega cikliem nakts laikā. Katrs no cikliem ilgst aptuveni 1,5-2 stundas, un katru nakti, guļot pietiekami ilgu laiku - vidēji astoņas stundas -, atkārtojas trīs līdz piecas reizes. Ir divi miega stāvokļi - miegs bez ātrajām acu kustībām un miegs ar ātrajām acu kustībām jeb sapņu miegs. Katru ciklu veido miegs bez ātrajām acu kustībām - trauslais miegs, kad mūs ir viegli pamodināt, tam seko dziļais miegs, ko nomaina sapņu miegs. Tas ir laiks, kad ikviens no mums redz sapņus, tikai nereti tos neatceras. Parasti, guļot pietiekami ilgi, vienas nakts laikā redzam līdz pat četriem, pieciem sapņiem.

Būtiska ir katra no miega fāzēm, ja kādas no tām nav, miegs vairs nav tik kvalitatīvs un no rīta cilvēks nejūtas pietiekami možs. Laikā, kad cilvēks atrodas miega fāzē bez ātrajām acu kustībām, ķermenis atjaunojas un atgūst spēkus, sirds ritms kļūst lēnāks, pazeminās asinsspiediens, palēninās elpošana un atslābinās muskulatūra. Bērniem šī miega fāze ir īpaši būtiska, jo tas ir liaks, kad notiek augšanas process. Savukārt, runājot par sapņu fāzes nozīmīgumu, miega ārste stāsta par kādu pētījumu, kad cilvēkam ļauj gulēt, cik viņš vēlas, bet, tiklīdz sākas sapņu fāze, viņu pamodina. Kad cilvēks ir spējīgs kontaktēties, viņam ļauj gulēt tālāk. Līdz ar to trūkst vienas miega fāzes, bet nākamajā dienā tā jūtama kā nekvalitatīva miega sekas. "Izrādās, ka cilvēks tomēr nejūtas pietiekami labi, jo bez sapņu fāzes mēs nevaram dzīvot," secina daktere.

Kvalitatīvam miegam būtisks ne tikai miega dziļums, bet arī miegā pavadītais laiks un miega nepārtrauktība. "Pieaugušam cilvēkam miegā jāpavada vidēji astoņas stundas. Ja cilvēks ilgstoši guļ piecas, sešas stundas, viņš pakāpeniski jūtas arvien vairāk un vairāk noguris. Nogurdināmības slieksnis ir augstāks arī gadījumos, ja cilvēks kādu iemeslu dēļ naktī vairākas reizes mostas. Abi šie faktori nes līdzi problēmas, kas saistītas ar nepietiekamu miegu. Pētījumi liecina, ka pat tad, ja miegs ir samazinājies par vienu stundu, darba efektivitāte, iegaumēšana, domāšana, atmiņā atsaukšana, kontaktēšanās spējas un uzmanības noturēšana samazinās par 25%," stāsta ārste. Viņa bilst, ka tādējādi var rasties pārmērīga miegainība dienā, kas ir lielākais risks autoavārijām: "Smagās autokatastrofas astoņdesmit procentos gadījumu izraisa pārmērīga miegainība."

Cilvēki, kuriem ir labs miegs un kuri aizmieg, tiklīdz nolikuši galvu uz spilvena, mēdz teikt - es gribētu, lai arī man kādreiz būtu bezmiegs, tad varētu savā dzīvē vairāk padarīt. Tas, ka bezmiegs varētu būt iespēja ilgākam darba laikam, ir mīts. Bezmiegs ir mocības aizmigt vakarā, grūtības pamosties no rīta, tāpat tas var saistīties ar pārlieku agru pamošanos un nespēju vairs aizmigt. Bezmiegs izraisa pārmaiņas miega ilgumā, ritmā un dziļumā. Un sekas tam - slikta pašsajūta nākamajā dienā. Bezmiegs - tas ir atspirdzinošs miegs.

Ija Cimdiņa stāsta, ka bezmiegs un citi miega traucējumi nav slimība, bet gan simptoms, kam var būt visdažādākie iemesli:

Sākoties miega traucējumiem, krītas cilvēka dzīves kvalitāte visās jomās. viņš nespēj sevi pilnībā realziēt darbā, pieļauj kļūdas un nespēj izdarīt prasīto. Līdz ar to rodas arī problēmas sadzīvē un ģimenē, cilvēks kļūst agresīvs, nesavaldīgs, neapmierināts, īgns, viņam ir svārstīgs garastāvoklis.

Miega traucējumi tiek dalīti divās grupās - pārejošie miega traucējumi, kad nekvalitatīvs miegs cilvēku moka ne ilgāk kā mēnesi, un hronisks bezmiegs, kas saistās ar sliktu miegu ilgāk par četrām nedēļām un ir pirmā zīme, ka jāmeklē ģimenes ārsta vai miega medicīnas speciālista palīdzība. "Cilvēki bieži nenovērtē savas miega problēmas un neuzskata to par sarežģījumu, kas būtu jārisina, konsultējoties ar ārstu," secina Ija Cimdiņa.

Pārejošs bezmiegs var būt saistīts ar visparastākajām iesnām, kad traucēta elpošana, bet tāpat miega traucējumu iemesls var būt stress, smags emocionāls pārdzīvojums, vides maiņa vai jebkas cits, kas saistīts ar ikdienas ritma pārmaiņām. Pārejošs bezmiegs var būt vienreizēja epizode cilvēka dzīvē, bet tikpat labi tas var atkārtoties. Ja īslaicīga bezmiega iemesls ir traģisks gadījums cilvēka dzīvē, tad miega ārste iesaka konsultēties ar psihologu vai psihoterapeitu, tāpat šajā periodā miegu var koriģēt ar medikamentiem.

Savukārt ar hronisku bezmiegu cīnīties ir daudz grūtāk. "Tā kā miega traucējumi nav diagnoze, bet tikai simptoms, ir jāmeklē bezmiega iemesli. Ar sarežģījumiem var cīnīties divējādi - iedarboties tieši uz miega traucējumiem, lietojot medikamentus, vai arī meklēt, ietekmēt un koriģēt iemeslus, kāpēc bezmiegs radies. Otrs variants ir fundamentālāks, pareizāks un perspektīvāks, ar to nodarbojas psihologi, psihoterapeiti, miega medicīnas speciālisti," stāsta Ija Cimdiņa.

Kaut arī medikamenti, kas paredzēti vieglākai aizmigšanai, neārstē miega traucējumus, arī tie nereti tiek izmantoti, ja konkrētā situācijā cilvēkam var palīdzēt. Ārste stāsta, ka jaunās paaudzes miega līdzekļi nejauc miega arhitektūru, kā tas bijis agrāk ar vecās paaudzes preparātiem. Tie nerada arī atkarību, bet palīdz brīdī, kad ir problēmas ar aizmigšanu. "Tie iedarbojas tikai uz iemigšanas fāzi un nav jādzer kursu veidā, bet ir lietojami pēc vajadzības. Ja cilvēks ir emocionāls, nākamajā dienā gaidāma svarīga tikšanās, viņš jūt, ka nevarēs iemigt, tad var iedzert šo tabletīti," stāsta daktere, piebilstot, ka tie ir recepšu medikamenti, ko var izrakstīt tikai ārsts.

Miega traucējumu iemesls bieži ir miega higiēnas neievērošana. Miega higiēna ir aspektu komplekss, kas nodrošina labu miegu. Ir būtiski, kā mēs pavadām laiku pirms gulētiešanas, īpaši svarīgi tas ir cilvēkiem, kuriem jau ir miega traucējumi. Regulāri pārkāpjot miega higiēnu, par bezmiegu var sķat sūdzēties jebkurš.

Krākšana - tas nav tikai nepatīkams troksnis. Un izrādās, ka tas nav arī jautrs joks, ar ko mēdz saistīties šīs tēmas apspriešana. Krākšana var radīt nopietnus sirds, asinsvadu un nervu sistēmas darbības traucējumus, kuru pamatā ir samazināta gaisa pieplūde plaušām un skābekļa nepietiekamība visam organismam.

Troksnis, ko izraisa krākšana, rodas vienkārši - miegā mēle vai mīkstās aukslējas aizsprosto elpošanas ceļus, un cilvēks nespēj pietiekami daudz ieelpot. Šī nespēja miegā saņemt nepieciešamo skābekļa daudzumu nereti var būt iemesls nopietnām slimībām.

Krākšana, tāpat kā bezmiegs, traucē kvalitatīvam miegam arī tad, ja cilvēks pats nedzird savu krākšanu. Nereti cilvēks nemaz nejūtas atpūties, kaut arī ir gulējis pietiekami daudz stundu, viņš ir neapmierināts un nespējīgs pilnvērtīgi veikt savus pienākumus darbā vai mājās.

Krākšanas biežāk raksturīga vīriešiem, cilvēkiem ar lieko svaru un gados vecākiem cilvēkiem. Statistika liecina, ka miegā krāc katrs trešais pieaugušais.

Pirmie līdzekļi cīņai pret nepatīkamo un traucējošo troksni ir visiem krācējiem gulēt uz sāniem vai vēdera, un cilvēkiem ar lieko svaru mēģināt samazināt ķermeņa masu. Bet tie cilvēki, kurus apgrūtina elpošana miega laikā nomāc tik ļoti, ka tas jau draud ar iespēju no rīta vairs nepamosties, var izmantot speciālu aparatūru, ko pa nakti ieliek mutē, lai izbīdītu uz priekšu apakšžokli, tādējādi paplašinot elpošanas ceļus, kā arī speciālu elpošanas mehānismu, kas naktī nodrošina paaugstinātu gaisa spiedienu augšējos elpošanas ceļos. Galējais variants ir ķirurģiska iejaukšanās, kad tiek paplašināti augšējie elpošanas ceļi.

Sapnis - tas skan saldi. Tikai ne vienmēr mūsu sapņi ir skaistas, romantiskas filmas sižeta cienīgi, jo reizēm miegā pārsteidz arī sliktie sapņi jeb murgi. Zigmunds Freids savulaik sapni definēja kā karalisku ceļu uz bezapziņu. Psiholoģe un psihoterapeite Ināra Leičenko, kura specializējusies sapņu terapijā, domā, ka sapnis ir cilvēka pašizpausme un sevis apzināšanās miegā. "Sapnis ir viens no mūsu eksistences pamatritmiem. Dabā ir gadalaiki, ir diena un nakts, arī cilvēkiem ir savi ritmi, tai skaitā nomods un miegs. Un ceturto daļu miega veido sapņi. Sapnī ir viss, kas dzīvo cilvēka zemapziņā - neizpaustais, neapjaustais, arī vēlmes, problēmas un to risinājumi," stāsta psihoterapeite.

Ties gan, kaut cilvēks katru nakti redz pat vairākus sapņu, lielu daļu no tiem viņš neatceras. Kāpēc tā, vēl joprojām nav īsti skaidrs. Statistika liecina, ka vairāk nekā sešdesmit procentos gadījumu cilvēki atceras naktī redzētos murgus, nevis labos sapņus. "Diemžēl visa mūsu dzīve, ne tikai sapņi, ir vairāk vērsta uz sliktā, nevis patīkamā atcerēšanos," secina Ināra Leičenko.

Vai ir vērts tulkot sapņus? Psihoterapeite domā, ka daļa no tiem ir jātulko, jo sapņi sniedz būtisku informāciju, reizēm tos var nosaukt pat par viediem pareģojumiem, kad sapnī redzētais pēc kāda laika piepildās arī dzīvē. Bet tie ne vienmēr ir pozitīvi sapņi, jo reizēm vēsta arī par kādu traģēdiju. Bet, tulkojot visus sapņus, var nonākt strupceļā. "Miegā notiek spēcīga dienā iegūtās informācijas pārstrāde, atsijājot svarīgo un vajadzīgo," saka psihoterapeite, piebilstot, ka tie ir sapņi, kas nenozīmē neko. Tāpat nav vērts meklēt tulkojumus sliktajiem sapņiem jeb murgiem, kas var būt radušies sliktu filmu, pārmērīgu emociju rezultātā.

Psihoterapeite stāsta, ka sapņi tulkojami trīs līmeņos:

Sapņu valoda nav loģiska skaitļu vai vārdu forma. Sapnī cilvēku galvenokārt uzrunā simboli un tēli, kuru izpratne dažādiem cilvēkiem un tautām var atšķirties, tāpēc nereti sapņu grāmatas, kas piedāvā naktī redzētā tulkojumus, nespēj sniegt īstās atbildes. Sapnis var būt stāsts, emocija, uzplaiksnījums, un to saprast un iztulkot vispilnīgāk var tikai cilvēks pats.

Es un Lilija gulējām pie krustmātes Drī viņas milzīgajā gultā ar mīkstu pēli - šķita, ka tajā būtu simtiem spilvenu. Viņa iesāka stāstīt kādu vienreizēji brīnumainu stāstu par tāltālām zemēm, un tas mūs iedvesmoja. Mēs ar Liliju stāstu pabeidzām, krustmātei Drī no sirds aplaudējot abu savu brāļameitu izcilajai jaunradei. "Aizsūtīsim to stāstu uz Holivudu!" viņa bilda. "Tas neapšaubāmi ir Oskara nominācijas cienīgs!" Un mēs saritinājušās aizmigām viņai blakus, bet mūsu sapņos plaiksnīja filmu pirmizrādes.

(Megana Mārtina, Kā cāļa zupa vientuļai dvēselei)

Ne Zigfrīds, ne es ar bezmiegu nemocījāmies, taču tām retajām reizēm, kad miegs negribēja nākt, mums katram bija nolikta grāmata miega pieaicināšanai. Manējā bija Brāļi Karamazovi, liels, varens romāns, bet man īstas miegazāles darbojošos personu vārdu un uzvārdu dēļ. Tie mani ieaijāja miegā kā šūpuļdziesmiņa, piemēram, Aleksejs Fjodorovičs Karamazovs bija Fjodora Pavloviča Karamazova trešais dēls. Un pēc laba laika es iepazinu arī Grigoriju Kutuzovu, Jefimu Petroviču Poļenovu, Stepanīdu Berdjaginu un vēl dažus, bet tad aizpeldēju miega valstībā. Zigfrīda grāmata šim pašam nolūkam bija par acs fizioloģiju. To viņs pastāvīgi turēja uz naktsgaldiņa. Grāmatā bija viena tāda rindkopa, kas neizbēgami viņu iemidzināja. Reiz viņš to parādīja arī man. "Pirmais ciliārais muskulis atrodas ciliārajā ķermenī un ar savu pretdarbību velk ciliāro ķermeni uz priekšu un mazina spiedienu uz aiztures saitēm, bet otrais ciliārais muskulis ir apaļš ciliārajā ķermenī ietverts muskulis, kas ar savu pretdarbību virza ciliāro ķermeni uz lēcu." Viņš nekad neesot ticis tālāk par šīm rindiņām.

(Džeimss Heriots, Viņus visus radīja Dievs)