Guļ visi zīdītāji, un arī mēs, cilvēki, caurmērā trešdaļu mūža pavadām miegā, ar aizvērtām acīm. Tas, cik kvalitatīvi, netraucēti un organisma prasībām piemēroti aizvadām šo savas dzīves daļu, nosaka fizisko, garīgo un emocionālo pašsajūtu un ietekmē veselību. Arī tad, kad guļam par maz, bet ne par ko (vēl) nesūdzamies. Miegs cilvēka dzīvē un veselības saglabāšanā ir tikpat nozīmīgs kā uzturs, ūdens vai gaiss. Par miegu, tā arhitektūru, higiēnu un terapiju stāsta psihiatre Ija Cimdiņa. 

Dzīve bez miega kļūtu garāka, mēs spētu izdarīt vairāk... Iespējams, ka dzīve būtu garāka, bet noteikti nekvalitatīvāka. Ir pierādīts, ka bez miega cilvēks izdzīvot nevar; regulārs ilgstošs miega trūkums var novest līdz nāvei. Miegs ir pagaidām līdz galam neizpētīts sarežģīts bioloģisks process ar vairākām fāzēm. Lai justos labi, svarīgi ir gan nodrošināt organismam pietiekami ilgu, caurmērā astoņu stundu miegu diennakts ritumā, gan arī pietiekami daudz gulēt ilgākā, nedēļas ciklā. Organisms pats veic šo regulāciju - ja gulēts par maz, nākamajā dienā miegs nāks vairāk. Ja ilgākā posmā radies miega bads, zaudētais jāatgūst nedēļas ciklā, citādi palielināsies miegainība un radīsies arī citi miega traucējumi. Cilvēka pašsajūtu nosaka ne tikai miega ilgums vai tas, kā izdodas iemigt, bet arī tas, kā gulēts. Raksturojot miega procesus, lieto īpašu jādzienu "miega arhitektūra". Cilvēkam raksturīgs divu veidu miegs - sapņu miega laikā jeb ātro acs kustību fāzē sirdsdarbība un elpošana paātrinās, bet muskuļu tonuss pazeminās; smadzenes šajā laikā "atceras" dienas laikā pārdzīvoto un pieredzēto, tāpēc gulētājam rādās sapņi. Miegs ir seklāks, sevišķi uz rīta pusi; gulētājs šajā fāzē vieglāk sadzird trokšņus. Dziļā miega laikā jeb fāzē bez ātrajām acs kustībām sirds ritms palēninās, elpošana palēninās, muskuļi atslābst, asinsspiediens pazeminās. Dziļā miega laikā norit ķermeņa atjaunošanās procesi, gulētājs atgūst spēkus. Miegs ir visdziļākais, gulētāju grūti pamodināt. Miega laikā organisma "dzīve" neapstājas - tiek ražoti hormoni, norit sarežģīti bioķīmiski procesi, veidojas bioloģiski aktīvas vielas. Tikai tad, ja gulētas astoņas stundas no vietas un abas fāzes nakts miega laikā ir mainījušās pietiekamu reižu skaitu, secīgi pareizi un nav traucētas, jūtamies labi izgulējušies. No dziļā miega pamosties un adaptēties ir daudz grūtāk un sarežģītāk, bet lielāku miegainību dienā pēc šādas mošanās pētījumi tomēr nepierāda.  

Rodas miega traucējumi, kas skar gan tā ilgumu, gan ritmu un dziļumu. Par to bezmiegu jeb traucētu miegu liecina gan iemigšanas grūtības, gan pamošanās naktī, gan nepietiekami ilgs miegs agras pamošanās dēļ, pēc kuras vairs iemigt neizdodas. Akūts bezmiegs biežāk rodas pēc stresa dienas laikā, ierastās vides maiņas, akūtas saslimšanas (iesnas, paaugstināta temperatūra, sāpes). Ja traucējumi ieilgst un turpinās no divām nedēļām līdz mēnesim vai ilgāk, ir pamats teikt, ka izveidojies hronisks bezmiegs jeb traucēts miegs. Traucējumu rašanos izraisa dzīvesveids un nepareizi ieradumi, saslimšana ar citām slimībām, medikamentu lietošana to ārstēšanai, stress un pārslodze, vecums. 

Un vai par tiem sevišķi jāuztraucas? Dati visā pasaulē ir apmēram vienādi: par miega traucējumiem sūdzas 1/3 daļa populācijas. Tas ir daudz. Apmēram pusei no viņiem jeb 15-20% iedzīvotāju ir hroniski traucējumi. Turklāt pētījumi liecina, ka vairums no viņiem palīdzību meklē un arī nesaņem. Bezmiega sekas ir maigainība, aizkaitināmība, samazinātas darbspējas, mazāka motivācija kaut ko izdarīt. Līdz ar to pieaug arī dažādi riski (autoavārijas, nelaimes gadījumi) gan sev, gan citiem. Ar īpašiem testiem var pierādīt arī slēpto miegainību, kad cilvēks subjektīvi var justies labi un ne par ko nesūdzēties. Slēptā miegainība tāpat pasliktina spēju koncentrēties, atcerēties, ietekmē reakcijas ātrumu. Cilvēki bieži līdz galam nenovērtē miega ārkārtīgo svarīgumu, arī ārsts ne vienmēr pajautā, kā pacients guļ. 

Tas atkarīgs no organisma un personības īpatnībām, no individuālās spējas vieglāk vai smagāk pārciest stresu, no tā, par ko uztraucamies un kā pārdzīvojam dažādas situācijas. Svarīgs ir arī traucējumu iemesls, akūtu bezmiegu veidojošās situācijas ilgums un attieksme pret to. Ja svešā vietā grūti iemigt, būtu laikus jāizvēlas piemērotākais miega līdzeklis situācijas ietekmēšanai un akūtā bezmiega likvidēšanai, lai šo situāciju neielaistu. Ja iemigt neizdodas, nervozējam vēl vairāk, sāp galva, dusmojamies, esam aizkaitināti, darbspējas samazinās; galva sāp vēl vairāk... Rodas sniega pikas efekts, kad sākotnēji nerisināta un nenovērsta situācija arvien padziļina un pagarina slikto pašsajūtu. 

Pierādīts, ka biežāk bezmiegs ir svietietēm, cilvēkiem peč 65 gadu vecuma, ar hroniskām slimībām slimojošajiem, īpaši ja tās norit ar sāpēm, kuras nav pietiekami labi kupētas jeb nomāktas, un psihiski slimiem cilvēkiem. Savukārt ilgstoši neārstēts bezmiegs arī var novest pie psihiskas saslimšanas. Nav īsti noskaidrots, kāpēc miega traucējumi vairāk skar sievietes, bet tas ir saistīts ar hormonālās sistēmas īpatnībām. Arī emocionālā sfēra atšķiras, tāpēc akūtam stresam sievietes pakļaujas vairāk. Toties ir skaidrs, ka nepilnīgs miegs vai neizgulēšanās nelabvēlīgi ietekmē imūno sistēmu, radot lielāku iespējamību saslimt ar akūtām saslimšanām. 

Vajadzība pēc miega katram ir individuāla, tomēr caurmērā vajag astoņas stundas kvalitatīva miega ar pareizu arhitektūru. Regulāra miegainība dienā liecina par miega traucējumiem. Jānosaka, kādi tie ir, vai viens nekombinējas ar citiem un problēma jārisina. Neizgulējušies jūtas krācēji, apaļīgi cilvēki ar lieko svaru, tie, kuri citu slimību ārstēšanai lieto zāles, kas jauc miega arhitektūru, vai hroniski cieš no sāpēm. Arī agra celšanās, ja nav gulēts pietiekams laiks no vietas, rada miegainību un nogurumu dienas laikā. Miega kvalitāte samazinās līdz ar vecumu, tāpēc vecākiem cilvēkiem miegainība pieaug. Ja vakarā grūti iemigt, dienā tomēr gulēt nevajadzētu. 

Miega traucējumus ar augu preparātiem vai ķīmiskiem medikamentiem vien novērst izdodas ne vienmēr. Labākā miega higiēna ir dienas režīma sakārtošana, miega un nomoda maiņas ritma ievērošana. Lai iemigtu, gulēšanai jānoskaņojas un jāsakārtojas - pirms miega jāizvairās no smaga ēdiena, alkoholiskiem dzērieniem, smēķēšanas; stresa un intensīva garīga darba. Iedzeršana pirms gulētiešanas var paātrināt aizmigšanu, bet jauc miega struktūru un pazemina tā dziļumu, turklāt var veidoties pieradums aizmgt tikai ar šādu "palīglīdzekli". Katram ir savi gulētiešanas rituāli, kas palīdz iemigt un gulēt veselīgi - kāds lasa, kāds pirms miega apēd karotīti medus; tie iedarbojas gan paši par sevi, gan tāpēc, ka konkrētais cilvēks tā pieradis aizmigt. Jāguļ tumšā, labi izvēdinātā telpā, kur nav ne par karstu, ne aukstu; svarīga nozīme ir arī piemērotai gultai. Gulēt jāiet tad, kad organisms signalizē par miega nepieciešamību. 

- Cik pamatota ir cilvēku dalīšana cīruļos un pūcēs?

Dzīvesveids un uzvedības modelis to bieži vien vairāk nosaka nekā organisma īpatnības. Pūce biežāk nevar agri piecelties nevis tāpēc, ka tiešām ir pūce, bet neizgulēšanās un miega režīma neievērošanas dēļ. Mēģinājums izgulēties un atgūt trūkstošo miega laiku vairumam dod labu efektu, jo miegam jābūt pietiekamam gan dienas amplitūdā, gan nedēļas ciklā. Bet, ja režīmu izjauc, tā sakārtošanai nereti vajag profesionālu palīdzību. 

Senie Grieķi miegu dēvēja par nāves mazo brāli, jo daudzi procesi organismā dziļā miega laikā norimst. Taču citi, gluži otrādi, pastiprinās: miegs ietekmē hormonālo sistēmu, endokrīnā sistēma aktivizējas; visas funkcijas un spējas atjaunojas. Miegā norit organisma attīrīšanās, jaunu šūnu veidošanās, tiek veicināta un stiprināta imunitāte. Bez miega atveseļošanās no slimībām nenorit tik labi, aktīvi, pārliecinoši. Dziļā miega fāzē pastiprināti izdalās augšanas hormons - to vislabāk redz bērnu attīstībā. Ir konstatētas konkrētas aktīvas vielas, kuras aktivizē miegu, tomēr nav iegūti ticami rezultāti, kas apliecinātu, ka organismā ir daudz sarežģītāks process, ko ietekmē daudzi apstākļi. Miegā nereti novēro t.s. nemierīgo kāju sindromu jeb muskuļu kustības miegā; tas ir neiropātijas veids, ko bieži izraisa cukura diabēts. Nakts miega laikā jebkurš cilvēks grozās, arī tas, kurš domā, ka guļ nekustīgi; gulēšanas poza tiek mainīta 70-80 reizes. Miega laikā cilvēks zaudē svaru, organisms "izžūst" par 400-500 gramiem. Nav pierādīts, ka noteiktas gulēšanas pozas ietekmē veselību, bet nakts miega laikā gulētājs cenšoties instinktīvi, magnētiskā lauka ietekmē ieņemt noteiktu pozu - galva tiek orientēta uz ziemeļiem vai austrumiem. 

No miega traucējumiem cieš 30% pieaugušu cilvēku; 13% no tiem ir smagas problēmas, kas var pasliktināt veselību, hronisks bezmiegs, kas ilgst vairāk par mēnesi; 30% ir pārejošs bezmiegs, ko izraisa stress, neierasti apstākļi, akūtas saslimšanas. Ja cilvēks labi guļ, 90% gadījumu arī veselība ir laba. Miega traucējumus var izraisīt vairāk nekā 90 slimības, savukārt miega problēmas var saasināt arī daudzas citas saslimšanas. Miega traucējumus ārstē ģimenes ārsti (praksē - ja pacients par tiem pasūdzas vai ārsts pajautā) vai bērniem pediatri; neirologi un psihiatri, kā arī ķirurgi. 

Daži miega traucējumi var radīt briesmas dzīvībai. Krākšana - mēle un mīkstās aukslejas aizsprosto elpceļus, aizmigušais nevar ieelpot nepieciešamo gaisa daudzumu un tāpēc elpošanas mehānisms darbojas ar lielāku jaudu. Gaiss, plūstot garām šķērslim, rada krākšanas troksni. Bet bīstams ir nevis troksnis, bet gan neizgulēšanās un tās izraisītais stress, nepietiekama skābekļa apgāde un it īpaši iespējamā elpošanas apstāšanās miega laikā. Nekontrolētu elpas aizturēšanu miega laikā krākšanas dēļ sauc par miega apnoju. Tai ir fiziski cēloņi (pārāk liela mēle, mazs žoklis, palielinātas aizdegunes mandeles, aptaukošanās - ārī ap elpceļiem). No tās vairāk cieš vīrieši ar palielinātu svaru un paaugstinātu asinsspiedienu. Iespējams, ka, iepriekš veicot speciālu izmeklēšanu, to nepieciešams novērst ķirurģiskā ceļā. Narkolepsija - pēkšņs, nepārvarams miegs; tas apdraud ar nelaimes gadījumiem, autoavārijām u.tml.

ASV zinātnieki atklājuši, ka piecas stundas miegam ir par maz, bet 11 stundas - par daudz. Gan miega bads, gan pārāk ilga gulēšana radot lielāku sirds asinsvadu slimību risku, nekā astoņu stundu ilgs miegs. Ja diennaktī guļ piecas vai mazāk stundas, risks pieaug par 45%, ja sešas stundas - 18%, septiņas stundas - 9%, ja 11 stundas - 38%.